Augļu koku vainagu veidošana

Augļu koku zaru izgriešana ir svarīgs faktors, kas ietekmē augļu koka ražību, augļu kvalitāti un nereti uzlabo koka kopējo spēju pretoties kaitēkļiem un slimībām. Sabiezinātā vainagā sēnīšu slimību izraisīti bojājumi ir biežāki, tā novājinot koku un pasliktinot ražas kvalitāti. Sabiezinātam vainagam raksturīgi liels daudzums, bet mazi augļi. Vecām, reti vai vispār neveidotām ābelēm, raksturīgs vainaga augšpuses sabiezinājums, īpaši pārāk cieši stādītiem kokiem. Šāds vainags noēno augļus, tie nav tik saldi un sulīgi kā vajadzētu. Izgriežot vairākus mazāk vērtīgos zarus, ražas kvalitāte kopumā uzlabojas. Tāpat jāņem vērā, ka augļi neveidojas uz visiem zariem, bet tikai uz augļzariņiem – tukšos zarus un ūdenszarus parasti izgriež, lai neaudzētu žagarus un nenoēnotu auglīgos zarus.

Atkarībā no augļu dārza izmantošanas veida un tā cik ilgi tas nav tīrīts, koku sugas, un sasniedzamiem rezultātiem izvēlās zaru izgriešanas laiku. Vissbiežāk izvēlās izgriešanu veikt koka miera periodā, retāk vasarās, un pavisam reti, izteiktas nepieciešamības gadījumā, aktīvā augšanas periodā, vai ražas novākšanas laikā.

Vecākos piemājas dārzos liekos un vecos zarus augļu koku vainaga veidošanai griež gan vēlu rudenī, gan agri pavasarī. To var darīt arī vēl ziemā, bet dziļā sniegā tas būs apgrūtinošāk un pastāv risks ka vecākām ābelēm, nogriezto lielo zaru gali var plaisāt.

Lielos vilcienos atšķirība starp rudens un pavasara griešanu ir tāda, ka pavasarī pēc lieko zaru izgriešanas koks sāk intensīvi ataudzēt jaunus zarus, bet rudenī miera perioda iestāšanās ilgst kādu laiku un koks pavasarī neataug tik intensīvi. Izvēloties izgriešanas laiku jāņem vērā, ka koki mostas dažādos laikos, atšķirīgi atjaunojas zari ne tikai dažādām sugām bet arī šķirnēm – tas jāņem vērā izvēloties izgriezt vainagu agri vai vēlu pavasarī.

Īsais kopsavilkums. Vasarā parasti griež ūdenszarus, tīra virsotnes daļu jaunākiem kokiem. Rudenī griež ūdenszarus un biezi saaugušos vecu koku noēnotos vidus zarus. Ziemā, vai agri pavasarī griež kokus kuriem nepieciešama vainaga atjaunojošā griešana, vai vecos kokus, kam vienlaikus ar vainaga tīrīšanu nepieciešama auguma pazemināšana.

Gadu gaitā esam daudz mācījušies un uzkrājuši ievērojamu pieredzi. Kaut protam strādāt arī komercdārzos, un izgriezt ne tikai augļu kokus “pareizi”, mēs esam specializējušies piemājas dārzu koku un krūmu kopšanā.

Visai loģiski, ka augļu koku izgriešana komercdārzos un piemājas dārzā atšķirsies. Kaut liktos ka augļu koku turēšanas mērķis gan vienā, gan otrā vietā ir līdzīgs – ražas iegūšana, tomēr koku uzturēšanas darbu un ražas ieguves intensitāte stipri atšķirsies. Attiecīgi izgriešana nereti tiek pakārtota saimniecības iespējām veikt konkrētos darbus. Par komercdārzu uzturēšanu un koku izgriešanas, augšanas īpašībām un niansēm pudu sāls un vairāk, ir apēduši zinātnieki no Dārzkopības institūta. Viņu uzturētajā tehnoloģiju pārneses centra mājas lapā fruittechcentre.eu atradīsiet lērumu materiālu par augļu koku audzēšanas un kopšanas tēmu. Piemēram šeit ir materiāls par “Ābeļu vainaga veidošanas pamatprincipi”. Rekomendējam ielūkoties.

Augļu koku atjaunojošā apgriešana ir sarežģītākais zaru vainagu kopšanas veids, jo jāņem vērā ne tikai zaru kvalitāte, bet arī potenciālā ražība.

Diezgan svarīga ir vainaga forma. Kaut dabiskā koka vainaga forma ir šaurāka vai izplestāka piramīda, vai lāse, tomēr veidojot vainagus speciālisti nereti veic visai nopietnas vainaga korekcijas. Visai loģiski, ka komercdārzā kur svarīgi ekonomēt vietu, padarīt augļu ieguves procesu maksimāli efektīvu, forma būs viena. Piemājas dārzā, vecais Sīpoliņš, kas majestātiski slejas virs lapenes, vai tikko iestādīts pundurkociņš tiks veidots citādāk. Tomēr ir vairākas likumsakarības kuras cenšas ievērot.

Lai iegūtu labu ražu vainagam jābūt labi izgaismotam.

Viengadīgiem stādiem, kam nav izveidojušies sānu zari iesaka nogriezt galotni par trešdaļu, tādejādi stimulējot šo zaru veidošanos. Jauniem kokiem cenšas veidot “pareizu” vainagu – piramīdas formā, ar īsākiem zariem augšpusē, garākiem apakšā, simetriski vai plakaniski izvietotiem skeletzariem un regulāri atjaunojamiem klājzariem. Iesaka atstāt tos klājzarus, kas aug taisnākā leņķī attiecībā pret skeletzaru. Stāvus augošiem zariem ir zemāka mehāniskā izturība. Nevajadzētu atstāt vienā vietā viens otram pretī augošus zarus. Šajā vietā stumbrs ir vājāks un kādā vētrā pastāv risks tikt nolauztam. Reizēm ir nepieciešama klājzaru atliekšana. Klājzarus izgriež, tā, lai tie nenoēno viens otru un netraucē ne apkārtējiem kokiem, ne gaismas piekļūšanai vainaga iekšienē. Jāņem vērā, ka spēcīgākie augļzariņi veidojas tieši uz divgadīgajiem klājzaru posmiem. Piramīdas formas vainagā nevajadzētu atstāk vairākas konkurējošas galotnes.

Labi izgaismojas tā saucamie “saplacinātie” vainagi. Tādus biežāk veido komercdārzos, vai šaurākās vietās, blīvākos stādījumos. Vēl viena bieži izmantota vainaga forma ir “kausveida”, vai citreiz to sauc arī par “vāzes” formas vainagu. Centrālā galotne šādai vainaga formai ir izzāģēta, atstājot vairākus simetriski izvietotus skeletzarus. Populāra kauliņkoku vainaga veidošanas forma. Piemājas dārzos, šādā veidā ir vieglāk cīnīties ar strazdu uzlidojumiem, piemēram ķiršiem. Šādus zemākus kokus ir vieglāk sasegt ar aizsargtīkliem.

Piemājas dārzos veciem kokiem, kad pazemina koka augumu, lai augļi no zariem krītot kaut cik saglabātos veseli, nereti izvēlās Lietussarga formas vainagu. Tas saistīts ar to ka stumbri ir kaili un pirmajā gadā nav no kā veidot jauno vainagu. Noņemot galotnes vai galotni līdz sānu zariem, pie šādas vainaga formas, tiek stipri samazināts to zaru skaits kas vērsts uz augšu. Tomēr jāņem vērā ka šāda forma ir grūtāk uzturama un tai jāpieliek vairāk darba.

Veciem jau ilgi ražojušiem kokiem ar zariem bez pieauguma, veicot atjaunojošo griešanu parasti vai nu šos vecos zarus aizvieto ar jauniem, vai noīsina par trešdaļu, visai pamatīgi paretinot apkārtējos zarus. Tas stimulēs jauno dzinumu veidošanos. To starpā būs gan augļzariņi, gan ūdenszari. Pēdējie jācenšas vēl vasarā, vai rudenī notraust, vai izgriezt, lai lieki netērē koka enerģiju.

Lielos zarus griež ar zāģi, vai motorzāģi, mazākus ar rokas zāģi, vai izgriež ar šķērēm. Kauliņkokiem zarus griež, atstājot “celmiņu”, pārējiem līdz sānzara mizas valnītim.

Nedrīkst pārāk aizrauties nedz ar lielo, nedz ar mazo zaru zāģēšanu. Vienā gadā nedrīkst radīt vairāk kā 3-4 lielas rētas. Parasti vadamies pēc principa – izgriezt ne vairāk kā 30 % lapotnes. Cilvēki aizmirst, ka kokam lapotne ir nepieciešama fotosintēzes nodrošināšanai, un pārāk spēcīga izgriešana var kavēt vielmaiņu, barības vielu un mitruma uzņemšanu, kas varbūt nenovedīs koku līdz bojāejai, bet novājinās un padarīs uzņemīgāku pret kaitēkļiem un slimībām.

Ja pavasarī vecs augļu koks kārtīgi izgriezts, tam līdz rudenim būs strauji atauguši ūdenszari (taisni, vertikāli zari bez augļzariņiem) un mazāku zaru pušķi, kas nedod vēlamo ražu. Šādiem kokiem otru reizi zaru vainags jātīra tā paša vai nākamā gada rudenī, kad izgriež visus liekos no jauna pieaugušos zarus un zarus ko nevarēja izgriezt pirmajā piegājienā. Ja sanāk, jau vasarā lielu daļu ūdenszaru var notraukt ar roku, tad rudenī darba paliek mazāk. Ja ūdenszarus izgriež nākamajā pavasarī, tie ar vēl lielāku sparu ataug un to izgriešanas process kļūst nebeidzams.

Vainagu pilnībā atjauno 3-4 gadu laikā, parasti vienlaikus to pazeminot, lai augļi būtu tuvāk saknēm un plūcējam. Rezultātā augļi gan būs mazāk pēc skaita, bet tie būs lielāki, aromatiskāki un veselāki.