Augļu koku vainagu veidošana

Sākotnēji ieraksts tapa ar mērķi vienkāršā valodā paskaidrot visiem interesentiem un potenciālajiem klientiem, kāpēc, kad un kā tiek veidoti vainagi augļu kokiem. Tomēr, laikam ejot, tas ir papildināts, labots un pārveidots jau daudzas reizes, jo nekas nestāv uz vietas. Arī mēs esam guvuši savas atziņas un pieredzi, daudz mācījušies, galvenokārt no savām kļūdām. Ir bijuši arī mirkļi, kad ir izdevies ko noskatīt pie kolēģiem, zinātniekiem, kokopjiem un vienkārši gudriem cilvēkiem. Tā nu tapis šis materiāls, kas, neskatoties uz tā vispusīgumu, jāuztver ar piesardzību. Katrā darbā ir daudz nianses, kuras nekādi nevar uzlikt uz papīra, un gribot negribot tās ir jāapgūst uz savas ādas. Ja meklē atbildes vai palīdzību, šī ir īstā vieta. Ja raksti kursa darbu, ar šo konspektu nepietiks, nāksies arī ko no sevis pielikt.

Augļu koku vainagu veidošana pozitīvi ietekmē to ražību, augļu kvalitāti un veselību. Atkarībā no sasniedzamiem rezultātiem, to var veikt teju visu gadu. Ja tev svarīga raža, vai ir kādi citi apsvērumi kādēļ nepieciešams apgriezt atsevišķus zarus, vai izveidot kokam vainagu, un tev vajadzīga palīdzība, tu esi nonācis īstajā vietā. Mēs to darām jau 20 gadus, roka piešauta. Saziņai izmanto kontaktu formu, vai kādu no norādītajiem telefoniem. Izstāstīsim, gan to kādos gadījumos veic viena vai cita veida izgriešanu, kad to labāk darīt. Par izmaksām, ja īsi – tās ir amplitūdā no 15-35 eur, bet precīzākas izmaksas, efektīvāko un vienlaikus arī ekonomiskāko risinājumu ieteiksim pēc papildus informācijas saņemšanas telefoniski, vai jau tālākajā sarakstē. Savukārt tiem kam patīk iedziļināties un saprast pašiem, kā viens vai otrs darbs veicams, zemāk ir sagatavots izvērsts materiāls ar bildēm un paskaidrojumiem. Lasīšanas vaina.

Svarīgi ir saprast, ka par katrām varītēm nav nepieciešams dabai uzspiest savu gribu un obligāti graizīt kokus. Ja vieta atļauj, koks nevienu netraucē, un raža nav būtiskākais, tad radīt sev darbu, mūsuprāt ir lieki. Tomēr augļu koku zaru izgriešana, vainaga veidošana ir svarīgs faktors, kas ietekmē augļu koka ražību, augļu kvalitāti un nereti uzlabo koka kopējo spēju pretoties kaitēkļiem un slimībām. Sabiezinātā vainagā sēnīšu slimību izraisīti bojājumi ir biežāki, tā novājinot koku un pasliktinot ražas kvalitāti. Sabiezinātam vainagam raksturīgi liels daudzums, bet mazi augļi. Vecas, reti vai vispār neveidotas ābeles, ar laiku sāk ražot periodiski, tām raksturīgs vainaga augšpuses sabiezinājums, īpaši pārāk cieši stādītiem kokiem. Šāds vainags noēno augļus, tie nav tik saldi un sulīgi kā vajadzētu. Retinot vainagu, izgriežot vairākus mazāk vērtīgos zarus, ražas apjoms un kvalitāte kopumā uzlabojas. Koku zari mēdz lūzt pēc vētrām, vai pārmērīga ražas, sniega smaguma dēļ. Šādus salauzītus vainagus kopj gan estētisku iemeslu dēļ, gan koka veselības stāvokļa uzlabošanas nolūkā. Ir ļoti daudz iemeslu kādēļ būtu ieteicams koriģēt vainagu, bet ja ir šaubas tad labāk neķerties klāt, vai pieaicināt speciālistu lai nokonsultē.

Atkarībā no augļu dārza izmantošanas veida un tā cik ilgi tas nav tīrīts, koku sugas, un sasniedzamiem rezultātiem izvēlās zaru izgriešanas laiku. Viss biežāk izvēlās izgriešanu veikt koka miera periodā, tomēr to dara arī vasarās, un pavisam reti, izteiktas nepieciešamības gadījumā, aktīvā augšanas periodā, vai ražas novākšanas laikā.

Vecākos piemājas dārzos liekos un vecos zarus augļu koku vainaga veidošanai griež gan vēlu rudenī, gan agri pavasarī. To var darīt arī vēl ziemā, bet dziļā sniegā tas būs grūtāk darboties, un apsnigušos zaros kāpt ir arī bīstamāk. Tāpat pastāv risks ka vecākām ābelēm, nogriezto lielo zaru gali var plaisāt.

Lielos vilcienos atšķirība starp rudens un pavasara griešanu ir tāda, ka pavasarī pēc lieko zaru izgriešanas koks sāk intensīvi ataudzēt jaunus zarus, bet rudenī miera perioda iestāšanās ilgst kādu laiku un koks pavasarī neataug tik intensīvi. Izvēloties izgriešanas laiku jāņem vērā, ka koki mostas dažādos laikos, atšķirīgi atjaunojas zari ne tikai dažādām sugām bet arī šķirnēm – tas jāņem vērā izvēloties izgriezt vainagu agri vai vēlu pavasarī.

Īsais kopsavilkums. Vasarā parasti griež ūdenszarus, tīra virsotnes daļu jaunākiem kokiem. Vasarā grieztie koki rada mazāk darba nākotnē. Rudenī griež ūdenszarus un biezi saaugušos vecu koku noēnotos vidus zarus. Ziemā, vai agri pavasarī griež kokus kuriem nepieciešama vainaga atjaunojošā griešana, vai vecos kokus, kam vienlaikus ar vainaga tīrīšanu nepieciešama auguma pazemināšana.

Augļu koku atjaunojošā apgriešana ir sarežģītākais zaru vainagu kopšanas veids, jo jāņem vērā ne tikai zaru kvalitāte, bet arī potenciālā ražība.

Diezgan svarīga ir vainaga forma. Kaut dabiskā koka vainaga forma ir šaurāka vai izplestāka piramīda, vai lāse, tomēr veidojot vainagus speciālisti nereti veic visai nopietnas vainaga korekcijas. Visai loģiski, ka komercdārzā kur svarīgi ekonomēt vietu, padarīt augļu ieguves procesu maksimāli efektīvu, forma būs viena. Piemājas dārzā, vecais Sīpoliņš, kas majestātiski slejas virs lapenes, vai tikko iestādīts pundurkociņš tiks veidots citādāk. Tomēr ir vairākas likumsakarības kuras cenšas ievērot.

Lai iegūtu labu ražu vainagam jābūt labi izgaismotam.

Viengadīgiem stādiem, kam nav izveidojušies sānu zari iesaka nogriezt galotni par trešdaļu, tādejādi stimulējot šo zaru veidošanos. Jauniem kokiem cenšas veidot “pareizu” vainagu – piramīdas formā, ar īsākiem zariem augšpusē, garākiem apakšā, simetriski vai plakaniski izvietotiem skeletzariem un regulāri atjaunojamiem klājzariem. Iesaka atstāt tos klājzarus, kas aug taisnākā leņķī attiecībā pret skeletzaru. Stāvus augošiem zariem ir zemāka mehāniskā izturība. Nevajadzētu atstāt vienā vietā viens otram pretī augošus zarus. Šajā vietā stumbrs ir vājāks un kādā vētrā pastāv risks tikt nolauztam. Reizēm ir nepieciešama klājzaru atliekšana. Klājzarus izgriež, tā, lai tie nenoēno viens otru un netraucē ne apkārtējiem kokiem, ne gaismas piekļūšanai vainaga iekšienē. Jāņem vērā, ka spēcīgākie augļzariņi veidojas tieši uz divgadīgajiem klājzaru posmiem. Piramīdas formas vainagā nevajadzētu atstāk vairākas konkurējošas galotnes.

Labi izgaismojas tā saucamie “saplacinātie” vainagi. Tādus biežāk veido komercdārzos, vai šaurākās vietās, blīvākos stādījumos. Vēl viena bieži izmantota vainaga forma ir “kausveida”, vai citreiz to sauc arī par “vāzes” formas vainagu. Centrālā galotne šādai vainaga formai ir izzāģēta, atstājot vairākus simetriski izvietotus skeletzarus. Populāra kauliņkoku vainaga veidošanas forma. Piemājas dārzos, šādā veidā ir vieglāk cīnīties ar strazdu uzlidojumiem, piemēram ķiršiem. Šādus zemākus kokus ir vieglāk sasegt ar aizsargtīkliem.

Piemājas dārzos veciem kokiem, kad pazemina koka augumu, lai augļi no zariem krītot kaut cik saglabātos veseli, kādreiz neapdomīgi izvēlās Lietussarga formas vainagu. Saprast šādu izvēli var, tomēr lai cik viegli to būtu izveidot sākumā, vēlāk koka kopšana prasīs ne mazums enerģijas. Noņemot galotnes vai galotni līdz zemāk esošiem sānu zariem, pie šādas vainaga formas, tiek stipri samazināts to zaru skaits kas vērsts uz augšu. Tomēr koks cenšas savu dabisko galotni atgūt un šādiem kokiem izteiktāk veidojas ūdenszari. Kas arī ir visai loģiski, jo vienkāršā valodā runājot barības vielas sasniedzot vainaga augšdaļā noliektos zarus, iteikti stimulē snaudošo pumpuru mošanos un tālāk jau tie teju visi pārvēršas ūdenszaros.

Veciem jau ilgi ražojušiem kokiem ar zariem bez pieauguma, veicot atjaunojošo griešanu parasti vai nu šos vecos zarus aizvieto ar jauniem, vai noīsina par trešdaļu, visai pamatīgi paretinot apkārtējos zarus. Tas stimulēs jauno dzinumu veidošanos. To starpā būs gan augļzariņi, gan ūdenszari. Pēdējie jācenšas vēl vasarā, vai rudenī notraust, vai izgriezt, lai lieki netērē koka enerģiju.

Tāpat jāņem vērā, ka augļi neveidojas uz visiem zariem, bet tikai uz augļzariņiem – tukšos zarus un ūdenszarus parasti izgriež, lai neaudzētu žagarus un nenoēnotu auglīgos zarus.

Apkopojot augstāk rakstīto, kopjam vainagu ņemot vērā konkrētā koka sugas un šķirnes augšanas īpatnības, ja atjaunojam un zeminām vainagu, domājam par gaismu, griežam zarus ar apdomu, atstājot kaut ko, kas veidos jauno vainagu. Ja šaubies vai saprati instrukcijas, sauc speciālistu uz konsultāciju.

Lielos zarus griež ar zāģi, motorzāģi, mazākus vai izgriezt arī ar zaru grieznēm. Ērtāk izmantot profesionālus specializētus instrumentus, bet daudz ko var izdarīt arī ar celtniecībā izmantojamu zāģi. Zarus griež līdz sānzara mizas valnītim. Kauliņkokiem atstāj “celmiņu”. Negriežam koku sulošanas laikā. Piemēram valrieksti mostas ļoti agri, un spēcīgi izgriežot pavasarī var nodarīt vairāk ļaunuma kā labuma. Nedrīkst pārāk aizrauties nedz ar lielo, nedz ar mazo zaru zāģēšanu. Vienā gadā iesaka neradīt vairāk kā 3-4 lielas rētas. Parasti vadāmies pēc principa, mazāk – labāk, un cenšamies izgriezt ne vairāk kā 30% lapotnes. Cilvēki aizmirst, ka kokam lapotne ir nepieciešama fotosintēzes nodrošināšanai, un pārāk spēcīga izgriešana var kavēt vielmaiņu, barības vielu un mitruma uzņemšanu, kas varbūt nenovedīs koku līdz bojāejai, bet novājinās un padarīs uzņēmīgāku pret kaitēkļiem un slimībām.

Ja pavasarī vecs augļu koks kārtīgi izgriezts, tam līdz rudenim būs strauji atauguši ūdenszari (taisni, vertikāli zari bez augļzariņiem) un mazāku zaru pušķi, kas nedod vēlamo ražu. Šādiem kokiem otru reizi zaru vainags jātīra tā paša vai nākamā gada rudenī, kad izgriež visus liekos no jauna pieaugušos zarus un zarus ko nevarēja izgriezt pirmajā piegājienā. Ja sanāk, jau vasarā lielu daļu ūdenszaru var notraukt ar roku, tad rudenī darba paliek mazāk. Ja ūdenszarus izgriež nākamajā pavasarī, tie ar vēl lielāku sparu ataug un to izgriešanas process kļūst nebeidzams.

Vainagu pilnībā atjauno 3-4 gadu laikā, parasti vienlaikus to pazeminot, lai augļi būtu tuvāk saknēm un plūcējam. Rezultātā augļi gan būs mazāk pēc skaita, bet tie būs lielāki, aromatiskāki un veselāki.

Gadu gaitā esam daudz mācījušies un uzkrājuši ievērojamu pieredzi. Kaut protam strādāt arī komercdārzos, un izgriezt ne tikai augļu kokus “pareizi”, mēs esam specializējušies piemājas dārzu koku un krūmu kopšanā.

Visai loģiski, ka augļu koku izgriešana komercdārzos un piemājas dārzā atšķirsies. Kaut liktos ka augļu koku turēšanas mērķis gan vienā, gan otrā vietā ir līdzīgs – ražas iegūšana, tomēr koku uzturēšanas darbu un ražas ieguves intensitāte stipri atšķirsies. Attiecīgi izgriešana nereti tiek pakārtota saimniecības iespējām veikt konkrētos darbus. Par komercdārzu uzturēšanu un koku izgriešanas, augšanas īpašībām un niansēm pudu sāls un vairāk, ir apēduši zinātnieki no Dārzkopības institūta. Viņu uzturētajā tehnoloģiju pārneses centra mājas lapā fruittechcentre.eu atradīsiet lērumu materiālu par augļu koku audzēšanas un kopšanas tēmu. Piemēram šeit ir materiāls par “Ābeļu vainaga veidošanas pamatprincipi”. Rekomendējam ielūkoties.